Kultūrvēsturiskie maršruti - Maršruts pa Ķemeru kultūrvēsturisko centru

Maršruts pa Ķemeru kultūrvēsturisko centru

Ķemeri – vēsturiskais kūrorts


   

Ķemeres (senākais nosaukums) atradās kā oāze meža vidū. Tie atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc to attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru „Svētavoti” ārstiem bija pazīstami jau 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes.

Pirmā valsts peldu iestāde uzcelta 1838.gadā uz valsts zemes, ko sēravotu dziednīcas vajadzībām atvēlēja cars Nikolajs I. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu. Tādējādi Ķemeri jau sākotnēji veidojušies kā balneoloģisks kūrorts, par kura attīstību drīz vien rūpes uzņēmusies valsts.
Krievijas impērijā kūrorts bija visai iecienīts - 1912.gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri - Maskava. Satiksmei ar Jaunķemeru jūrmalu tika izveidots elektriskais tramvajs.

Ķemerus kā pilsētu dibināja 1928.gadā. Elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Ķemeriem atklāja 1951.gada oktobrī. Ķemeros darbojās kūrzāle, koncertestrāde, kinoteātris, bibliotēka. Ķemeru pilsēta beidza pastāvēt 1959.gadā, kad to iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā.
Ķemeri ir īpaša vieta ar īpašu auru, Rīgas daiļdārznieka K.H.Vāgnera sākotnēji veidotu parku un parka arhitektūru, dziednīcu ēkām, un triju konfesiju baznīcām. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi (Kaņiera ezerā). 1997.gadā te izveidots Ķemeru nacionālais parks. 

Maršruta ilgums: no Ķemeru stacijas līdz „Mežā mājai” ~ 1,5 – 2 h, atpakaļ no „Meža mājas” līdz Ķemeru stacijai ~ 1h.

Pastaiga pa Ķemeriem.

Pēdējo piecdesmit gadu laikā Ķemeri ir piedzīvojuši lielas pārmaiņas, tomēr šeit joprojām ir apskatāmi dažādi objekti un ēkas, kas liecina par kūrorta vēsturi.


 

Ķemeru vidusskola ir nozīmīgs Jūrmalas vēstures un arhitektūras piemineklis. Skolas ēka uzcelta 1936.gadā pēc arhitekta A.Veisa projekta. Bagātais alegorisko tēlu apjoms skolas fasādē un interjerā ir vienīgais Latvijā.

Kinoteātris „Atpūta” Ķemeros darbojās jau 1950.gados, toreizējā Raiņa ielā 28, bet 1960.gados Ķemeros uzcēla jaunu modernu kinoteātra ēku „Atpūta” Tukuma ielā 18. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1990.gadu sākumā sabruka arī padomju laikā izveidotā kinofikācijas pārvaldes sistēma. Jūrmalā savu darbību pārtrauca gandrīz visi kinoteātri, un tagad tikai Majoru un Kauguru kultūras namos, kas ierīkoti bijušajās kinoteātru ēkās, tiek demonstrētas kinofilmas.

Latvijas brīvvalsts laikā uzcelta Ķemeru pasta ēka Tukuma ielā 30. No 1940.gada šeit darbojās arī Ķemeru automātiskā telofonu centrāle, kuru vēlāk pārcēla uz Tukuma ielu 10.

No Ķemeru dzelzceļa stacijas pa Sēravotu ielu ejot, var sasniegt Sv.Jāņa Kristītāja katoļu baznīcu. Baznīca ir historisma celtne tradicionālajās Jūrmalas koka arhitektūras formās, celta 1899.gadā. Nogriežoties uz Rucavas ielu, celtne Nr.1 ir ap 1915.gadu celta restaurēta ēka ar mansarda jumtu un verandām.

Tālāk ceļš ved pa Liesmas ielu un A.Upīša ielu, kur atrodas Ķemeru luterāņu baznīca.  Baznīca celta 1897.gadā, arhitekts Heinrihs Šēls. Viena no retajām ķieģeļu mūra ēkām 19.gs. Ķemeru apbūvē. Baznīcā ir Indriķa Zeberiņa altārglezna „Kristus izdziedina slimos” (1943.gads). Apkārtnē atrodas obelisks – piemiņas zīme 1.pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem.

Pa Katedrāles ielu nonākam romantiskajā Ķemeru parkā, kur jāizbauda pastaiga ikvienam apmeklētājam. Agrāk, Ķemeru kūrorta uzplaukuma gados pastaiga pa parku visiem atpūtniekiem dziedināšanas procesā bija obligāta un ārstu norīkota.

Līdzās ārstniecības procedūrām un pastaigām parkā svarīga kūrorta dzīves sastāvdaļa bija dažādi saviesīgi sarīkojumi un izklaidēšanās. To organizēšanai cēla kūrmājas un kūrzāles, kurām līdzās parasti atradās koncertdārzs. Kādā 1920.gadu beigu Ķemeru reklāmas prospektā varam lasīt: „Ikdienas kūrmājas dārzā notiek bezmaksas simfoniski koncerti. Orķestrī piedalās Latvijas labākie mūziķi. Trešdienas vakaros kūrmājas zālē dejas vakari. Sestdienās vai svētdienās kūrmājas ekonoms gādā par jautra satura uzvedumiem.” Arī padomju laikā turpinājās šīs tradīcijas un vēl 1980.gados Ķemeru kūrzālē (Bišu ielā 10) notika dažādi pasākumi atpūtniekiem.

 

 
Cauri parkam tek Vēršupīte, kurai pāri ir vairāki tiltiņi ar skaistiem nosaukumiem „Nopūtu”, „Kaprīžu”, „Muzikālais” utt. Atrodas arī sēravota paviljons „Ķirzaciņa”.

     

Sēravota „Ķirzaciņa” koka paviljons ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau kopš 20.gs.sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc skaita bija jau sestais 19.gs.beigās atklātais sēravots Ķemeros. Pašlaik to ir vairāk par divdesmit. Paviljons savu izskatu nav būtiski mainījis, bet ķirzakas skulptūra izveidota 1949.gadā (tēlnieks Juris Bajārs). 20.gs.sākumā avotu rotāja skulpturāla grupa - zēns uz delfīna, kuru nopostīja pirmā pasaules kara laikā. Starpkaru periodā avots tecēja no delfīna atvērtās mutes, kas bija vienīgā saglabājusies skulptūras daļa.

Vecākā Ķemeru baznīca ir Sv.Pētera-Pāvila pareizticīgo baznīca, kas celta „Ziemeļkrievijas stilā”, ir koka celtne ar grezniem kokgriezumiem. Kūrortos vienmēr ir pulcējušies dažādu tautību un dažādu konfesiju cilvēki. Tas arī izskaidro, kāpēc Ķemeri ir vienīgais Jūrmalas rajons, kurā atrodas trīs baznīcas. Sv.Pētera-Pāvila pareizticīgo baznīca ir vissenākā baznīcas ēka Ķemeros - uzcelta 1893.gadā pēc arhitekta Vladimira Lunska projekta. Līdz pirmajam pasaules karam Ķemeros bija populāras „krievu” stila būves, atdarinot Krievzemes tautas celtniecības paraugus.

 

 

Netālu no baznīcas atrodas Mīlestības saliņa ar paviljonu – rotondu, kas ir viens no Ķemeru parka arhitektūras izteiksmīgākajiem objektiem un atrodas uz mākslīgi izveidotās „Mīlestības saliņas” Vēršupītes krastā. Jau kopš 19.gs. beigām te atradās kokgriezumiem bagātīgi rotāts paviljons, kas nopostīts pirmā pasaules kara laikā. Tagadējā mūra rotonda uzcelta 1928.gadā pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta. Te atradās kafijas paviljons, kur kūrorta viesiem piedāvāja bezalkoholiskos dzērienus, tēju un kafiju ar uzkodām un izklaidei bija uzstādīts radio. Padomju laikā pie „Mīlestības saliņas” notika Bērnības svētki. Turpat netālu atrodas piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem.


   

Ķemeru parka dienvidaustrumu stūrī atrodas dziedniecības ēku komplekss, kurā apvienotas 19.gadsimta beigu koka vannu ēka ar 1924.gadā būvēto dūņu dziedniecības ēku kompleksu pēc arhitekta Ernesta Štālberga projekta. Uzreiz pēc Otrā pasaules kara šeit izveidoja kūrorta poliklīniku „Ķemeri”, kas bija ārstnieciskā bāze daudzajām Ķemeru dziedinātavām. Poliklīnikā bija arī balneoloģiskā nodaļa un dūņu dziedniecības nodaļa. Iestādes pagalmā ir sēravots. Pēc lēmuma pieņemšanas par poliklīnikas privatizāciju 1998.gadā kūrorta poliklīniku iegādājās SIA „Ominasis Latvia”.

       

Ķemeru ūdenstornis ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa. Uzcelts 1929.gadā, arhitekts Fridrihs Skujiņš. Tornī atradās dzeramā ūdens un minerālūdens rezervuāri. Līdz Otrajam pasaules karam to izmantoja arī kā skatu laukumu, kur no 42 metru augstuma varēja aplūkot Ķemeru apkārtni.

Ķemeru viesnīca, kas uzcelta 1936.gadā, ir viena no lielākajām Latvijas brīvvalsts būvēm, izcils arhitekta Eižena Laubes darbs. Līdz ar jaunās viesnīcas uzcelšanu Ķemeru kūrorts varēja piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas, bet visa gada laikā. Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Stilistiski Ķemeru viesnīca ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā.

Lai piesaistītu ārvalstu tūristus, 1937.gadā un 1939.gadā Ķemeros sarīkoja starptautiskus šaha turnīrus, kas bija Jūrmalas lielākais notikums sportā starpkaru periodā. Padomju laikā tajā ierīkoja sanatoriju „Ķemeri”, kas kļuva par kūrorta galveno dziedinātavu, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes. Pēc lēmuma pieņemšanas par sanatorijas privatizāciju, 1998.gadā sanatorijas ēku iegādājās SIA „Ominasis Latvia”, kas uzsāka rekonstrukcijas darbus, kuri joprojām nav pabeigti. Šeit uzņemtas vairākas kinofilmas, arī epizodes no režisora Aigara Graubas populārās filmas „Baiga vasara” (2000.gads).

Aiz viesnīcas, dodoties tālāk pa J.Lībieša gatvi, nonākam līdz nelielam laukumam, kur reiz auga „Mīlas ozols”. Tālāk ceļš ved uz Ķemeru Nacionālā parka administratīvo ēku, tā saukto „Meža māju”.

1997.gadā izveidots Ķemeru nacionālais parks, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības. Parkā ir sastopami reti augi un putni, ir iekārtotas vairākas dabas takas. Administratīvi Ķemeru nacionālais parks veidojās astoņu pašvaldību teritorijās, bet parka administratīvais centrs un pārvaldes ēka atrodas Ķemeros - „Meža mājā”. Ēka uzcelta 1933.gadā un agrāk bija pazīstama kā restorāns „Jautrais Ods”, kas saviem viesiem piedāvāja izsmalcinātas maltītes un dažādas izklaides - dejas un kabarē programmas. Arhitekta Fridriha Skujiņa projektētā būve ar niedru jumta segumu ir viena no spilgtākajām nacionālā romantisma celtnēm Latvijā. 1951.gadā šajā ēkā ierīkoja bērnu sanatoriju „Meža māja”, kas darbojās vēl 1990.gadu sākumā. 2006.gadā veikta ēkas rekonstrukcija.

Padomju laikā Ķemeros darbojās vairākas sanatorijas, kuru vajadzībām piemēroja gan vēsturiskās ēkas, gan arī cēla jaunus korpusus vai pilnīgi jaunas ēkas. Pirms Ķemeru apvienošanas ar Sloku un Rīgas Jūrmalu, 1959.gadā pilsētā darbojās astoņas sanatorijas, no kurām divas bija bērnu sanatorijas, bet viena - speciālā sanatorija. 1960.gadu vidū pieaugušos Ķemeru kūrortā ārstēja četrās sanatorijās - „Ķemeri”, „Latvija”, „Dzimtene” un Raiņa sanatorijā. Bērniem bija iekārtotas divas specializētas sanatorijas „Meža māja” un „Sprīdītis”.

1967.gadā Jaunķemeru priežu mežā uzcēla sanatoriju „Jaunķemeri”. Mūsdienās sanatorija pārveidota par privātu kūrorta rehabilitācijas centru. Līdzās modernām diagnostikas un ārstniecības metodēm centrā plaši izmanto dabas faktorus -  ārstnieciskos minerālūdeņus (balneoterapiju), ārstnieciskās dūņas un klimatoterapiju - jūru, priežu mežu, tīru gaisu.

1973.gadā pirmos slimniekus uzņēma sanatorija „Dzintarkrasts”. Tā uzcelta Jaunķemeru jūras piekrastes zonā 1973.gadā pēc arhitekta S.Kleimenova projekta. Tagad tā darbojas kā veselības -rehabilitācijas sanatorija “Jantarnij bereg”.

1980.gadu sākumā, papildus jau minētajām sanatorijām, Ķemeros darbojās arī sanatorija „Daugava” un sanatorija „Čaika”. 1980.gados uzcelta sanatorija „Latvija”, kas vēlāk pārtapa par sanatoriju „Līva”, kuras pirmā kārta 1982.gadā bija plānota ar 600 vietām. 

Ķemeros dzīvoja: Gleznotājs Miervaldis Ķemeris ( Durbes iela 21), Ārsts Jānis Lībietis (darba vieta Ķemeru sēravotu iestāde).

2014.04.25

Laika ziņas

  • 25. 04.

    0 °C
    Vējš 0 m/s

  • 26. 04.

    9 °C
    A Vējš 3.9 m/s

  • 27. 04.

    10.5 °C
    A/DA Vējš 3.1 m/s

Rezervēšana

Info

Lienes iela 5
+371 67147900
info@jurmala.lv

Darba laiks:

Pr.    9.00 - 18.00

O.-P. 9.00 - 17.00

S.    10.00 - 17.00

Sv.   10.00 - 15.00

18.04.; 21.04. darba laiks: 10.00 - 16.00

01.05.; 02.05.; 05.05. darba laiks: 10.00 - 16.00

Īpašie piedāvājumi Jūrmalā!

Vairāk