Kultūrvēsturiskie maršruti - Maršruts pa Majoru kultūrvēsturisko centru

Maršruts pa Majoru kultūrvēsturisko centru

Majori – pilsētas sirds

 
 

Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, pilsētas sirds, kur visi satiekas, atpūšas un bauda patīkamus mirkļus. Majori agrāk bija senā Vildenes ciema teritorija, kas no 17. līdz 20. gadsimtampiederēja baronu Firksu dzimtai. Attīstoties interesei par Jūrmalu kā atpūtas vietu, Firksu majorāta zemes samērā agri tika sadalītas apbūves gabalos vasarnīcu celtniecībai.

Kopš dzelzceļa atklāšanas 1877.gadā Majori veidojušies kā viens no dzīvākajiem centriem ar tirdzniecības un izpriecu vietām. Majoru apbūve starp Jūras un Jomas ielām dod spilgtu priekšstatu par Jūrmalas arhitektūras stilistiku kopumā. Un ir pilnīgi neticami, ka vēl 19.gs. vidū tagadējo Jomas, Jūras un Lienes ielas apvidū bija jomains, slapjā laikā grūti izbrienams mežs. Šodien no jomām ir palicis tikai Jomas ielas nosaukums.


   

Jomas iela:  Jau kopš 19.gadsimta, kad Jomas iela kļuva par dzīvāko un trokšņaināko vietu Jūrmalā, notikušas daudzas izmaiņas. Ielas apbūve būtiski mainījusies pēc biežajiem ugunsgrēkiem un abiem Pasaules kariem, kad gāja bojā daļa no vecajām koka ēkām. Pārmainījusies arī kādreiz slavenā kinoteātra ‘’Eden’’ ēka Jomas ielā 66, kur tagad atrodas veikali un skaistumkopšanas saloni.

Tomēr viena lieta palikusi nemainīga – Jomas iela aizvien ir pilsētas vakara promenāžu vieta, kur dāmas un kungi dodas pastaigā, lai satiktu paziņas, nopētītu kādu prominenci un arī sevi parādītu. Tā tas paliek arī nākamajā laikmetā, kas, tāpat kā iepriekšējais, jūrmalniekiem jādzīvo "sasteigti" un "paātrināti" – Latvijas okupācija, "Baigais gads", karš, atkal padomju laiki ar Vissavienības kūrorta ēru.

Padomju laikā kūrorta svētku gājieni virzījās tieši pa Jomas ielu virzienā uz Turaidas ielu līdz pludmalei. Tagad tas līdzīgi notiek Jomas svētku laikā, un arī citu pasākumu organizēšanā iekļauj gājienu pa Jomas ielu. 20.gadsimta 60.gados skvērā, kur atradies Horna dārzs, uzcēla kinoteātri "Jūrmala". Vēlāk ēku pārbūvēja, un 90.gados Jomas ielā 35 sāka darboties Majoru kultūras nams un dārzā atkal sāka skanēt mūzika.

Maršruta ilgums: ~ 2h


   

No Majoru dzelzceļa stacijas - pa kreisi, pa Lienes ielu. Pretī stacijai atrodas skvērs ar skulptūru „Lāčplēsis”. Te ir senākais Jomas ielas sākums. 1877.gadā iepretim skvēram atradās pirmā aptieka, ko atvēra Dubultu aptiekārs Kilpe, un citas ēkas. 1920.-30. gados te tika iekārtoti apstādījumi. 1953.gadā skvērā tika novietota Leonīda Kristovska veidota skulptūra “Lāčplēsis” jeb “Lāčauša cīņa ar pūķi”. Atdzimšanu tā piedzīvoja līdz ar Atmodas laiku 1989.gadā, kas pie tās atzīmēja Lāčplēša dienu 11.novembrī. Tā veidota no akmens un betona masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji skulptūra atradās baseinā un kalpoja kā strūklaka. Skulptūrai vairakkārt atjaunots zobens, bet pilnībā tā restaurēta 2003.gada vasarā, kad veikta arī skvēra rekonstrukcija. Otrpus svēram paveras skats uz Majoru viesnīcu, kas celta 1925.g. tradicionālā historisma stilā, arhitekts A.Medlingers. Tālāk - Ērgļu iela un no tās - Jūras iela.

     

Jūras iela ir pavisam neliela, romantiska ieliņa, kas iet paralēli pludmalei un atrodas tūlīt aiz kāpas. 20.gs. sākumā šeit sākās vannu iestāžu jeb peldu māju būvniecība. Bagātiem muižniekiem bija savi ārsti, kuri pirms peldes pārbaudīja jūras ūdens temperatūru, un, ja tā bija piemērota, ārsts teica: „Manu labvēli, jūra gatava!"

Vēsturiski Jūras ielā nedrīkstēja veidot tirdzniecības vietas. Jūras iela veidojusies paralēli jūras līnijai tūdaļ aiz kāpas un paralēli uz dienvidiem esošajai Jomas ielai. Tagad tā ir rekonstruēta un tapusi par vienvirziena ielu. Dzīvojamā ēka Nr.2 ir neoklasicisma stilā celta ēka ar skulpturāliem atveidojumiem uz sienas. Ēka Nr.6 celta 1913.g., to rotā graciozs tornītis un bagātīgi kokgriezumu dekori. Blakus atrodas māja Nr.8, kas greznojas ar mansarda jumtu un stūra torni, dārzā novietota skulptūra „Zēns uz zivs”. Greznā vasarnīca Nr.13 ir savā laikā pazīstamās preses izdevumu un namīpašnieces Emīlijas Benjamiņas īpašums, kuru no Jūras ielas apjož Jūrmalā greznākais metāla žogs. Nams Nr.14 ir reprezentabla restaurēta koka celtne, kurā vairākas vasaras uzturējies pazīstamais krievu komiķis Arkādijs Raikins. Neogotikas stila ēka Nr.29 greznojas ar dzeguļiem un mazajiem tornīša lodziņiem.

     
 

Tālāk jānogriežas Tirgoņu ielā pa kreisi un jāiet virzienā uz jūru. Pludmalē atrodas Majoru jūras paviljons, kam pretī - skulptūra „Bruņurupucis”. Paviljonā tika rīkoti arī koncerti, bet pirmās latviešu lielfilmas „Zvejnieka dēls” filmēšanas laikā to izmantoja kā studiju. Šobrīd tā ir dzīvojamā māja. Tālāk - gar jūras krastu līdz Pilsoņu ielai, kur ielas galā pludmalē atrodas E.Rācenes peldu iestāde, kas tagad ir privātmāja.

     

Tālāk atkal Jūras iela - dzīvojamā ēka nr.39, ko grezno kolonnu portiks rotondas puslokā ar balkoniņu. Māja Nr.41/45 pagājušā gadsimta beigās bija pansionāts ar astoņiem, ļoti moderniem numuriem, tautā iesaukts par „Astoņi luksi”. Ēka Nr.50 ir V.Neilanda projektēta dzīvojamā ēka, kur īpašnieki nodēvējuši par villu „Aspazija”. Ēka Nr.54 ir liela apjoma pansiju tipa ēka, kas ir bagātīgi dekorēta ar kokgriezuma detaļām. 20.gs. 90.gados ēku nodeva Polijas vēstniecības Latvijā rīcībā; tā nav remontēta. Jūras ielā 56 atrodas viesnīca „Eiropa”, kuras centrālā ēka celta 20.gs.sāk. To raksturo bagātīgs kokgriezuma dekors – logu apdarēs, dēļu galos, dzegās, siluetgriezuma dēlīši verandu paneļos. Latvijas brīvvalsts laikā te atradās pansija „Imperial”, bet pēc Otrā pasaules kara ēkas izmantoja Vissavienības Kūrortu padome. Jūras un Turaidas ielu krustojumā atradās divas vēsturiskās pansiju tipa ēkas, kurās tagad izvietojusies viesnīca „Pegasa pils”. Padomju laikā šajās ēkās atradās Jāņa Fabriciusa vārdā nosauktā sanatorija, kas specializējās kardioloģisko slimību ārstēšanā.


   

Jūras ielas galā atrodas Dzintaru koncertzāle. Tā ir koka celtne ar stilizētu, pagarinātu kolonnu portiku pret Turaidas ielu un nacionālā romantisma motīviem fasāžu un iekštelpu apdarē. 1960.gadā austrumu galā tika uzbūvēta vasaras koncertzāle ar metāla konstrukcijas pārsegumu 2000 skatītājiem. Metāla konstrukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošina teicamu akustiku. Speciālisti joprojām atzīst šīs būves unikalitāti.

Jomas iela ir gājēju promenāde. Liela daļa ēku uz Jomas ielas ir veikalu – pansiju tipa ēkas, katra ar savu vēsturi. Mūsdienās Jomas iela labiekārtota un ievērojama ar astoņpadsmit arhitektūras pieminekļiem. Viesnīca "Villa Joma" (Nr.90) ir iekārtota  20.gs. sākumā celtajā pansiju tipa ēkā. Tālāk pa ielu - restorāns "Senators" (Nr. 55) ierīkots 20.gs.sākumā būvētā pansijas tipa ēkā ar bagātīgu kokgriezuma dekoru. Senču krodziņš, kafejnīca "Promonāde" (Nr.64) - 20.gs. sākumā te atradusies pirmā telefona stacija. Pati ēka uzcelta 1960. gados un ilgstoši bija pazīstama kā kulinārijas veikals. Pašlaik no 1990.gada šeit ierīkots "Senču" alus krodziņš ar bērnu rotaļu laukumu. Jomas ielā 66 atrodas ēka, kas būvēta Latvijas brīvvalsts laikā kino „Eden” izmantošanai, tas 1930.gadā atzīts par vismodernāko kino Rīgas Jūrmalā.


   

Jomas ielas galā uz Turaidas ielas - izstāžu zāle "Globuss" - līdz 1967.gadam Jomas ielas noslēdzoša dominante bija pareizticīgo baznīca, kuru nojauca, bet tai piederošos priekšmetus pārvietoja uz Dubultu pareizticīgo baznīcu. Iepretim Jomas ielas galam atrodas nesimetriski novietots metāla "Globuss", kas 2003.gadā tika atjaunots. Zemesgabalā Nr.56 atradusies Tilo ūdensdziedinātava. Saglabājusies vasarnīcas ēka, kurā 1960. – 80.gados atradās Jūrmalas ceļojumu un ekskursiju birojs. Zemesgabalā Nr. 43 ar atkāpi no ielas atrodas visvecākā saglabātā ēka Jomas ielā. Tā celta 1863.gadā neoklasicisma arhitektūras stilistikā. Nav informācijas, kādai funkcijai ēka celta. Ēka ir arhitektūras piemineklis. Tagad ēka ir privātīpašumā, tiek izmantota kā izstāžu telpas.

Horna dārzs – Jomas 35 ir pirmais apbūvētais zemesgabals Jomas ielā. 1870.gadā te vēl atradās sīkām priedītēm apaugusi kāpu meža teritorija. Zemesgabala pirmais nomnieks bija Horns, tādēļ šis vārds nonācis līdz mūsdienām. 19.gs. beigās te bija uzbūvēta viesnīca, restorāns, kinematogrāfs, koncertzāle un brīvdabas koncertdārzs, kas varēja uzņemt vairāk nekā 2000 klausītāju. 1913.g. ugunsgrēkā, kas izcēlās Vakera namā uz Jomas un Tirgoņu ielas stūra, nodega visas ēkas Horna dārzā. 1970.gadā te uzcelts kinoteātris, tagadējais Majoru kultūras nams. Atdzimušas sarīkojumu tradīcijas koncertdārzā pie kultūras nama, kuras lielākoties organizē Horna dārza atjaunošanas fonds.


   

Lienes ielā 5, iepretim Majoru dzelzceļa stacijai atrodas Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs, kur laipni aicināts ir ikviens interesents!

2014.11.01

Laika ziņas

  • 01. 11.

    -1 °C
    Vējš 0 m/s

  • 02. 11.

    3.5 °C
    D/DR Vējš 1.7 m/s

  • 03. 11.

    6 °C
    D Vējš 6.7 m/s

Rezervēšana

Info

Lienes iela 5
+371 67147900
info@jurmala.lv

Darba laiks:

Pr. 9.00 - 18.00

Ot.- P. 9.00 - 17.00

S.    10.00 - 17.00

Sv.   10.00 - 15.00

Īpašie piedāvājumi Jūrmalā!

Vairāk